constipatus
Latín editar
| cōnstīpātus | |
| clásico (AFI) | [kõːs.tiːˈpaː.tʊs] [kɔns.tiːˈpaː.tʊs] |
| rima | i.pa.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | cōnstīpātus | cōnstīpāta | cōnstīpātum | cōnstīpātī | cōnstīpātae | cōnstīpāta |
| Vocativo | cōnstīpāte | cōnstīpāta | cōnstīpātum | cōnstīpātī | cōnstīpātae | cōnstīpāta |
| Acusativo | cōnstīpātum | cōnstīpātam | cōnstīpātum | cōnstīpātōs | cōnstīpātās | cōnstīpāta |
| Genitivo | cōnstīpātī | cōnstīpātae | cōnstīpātī | cōnstīpātōrum | cōnstīpātārum | cōnstīpātōrum |
| Dativo | cōnstīpātō | cōnstīpātae | cōnstīpātō | cōnstīpātīs | cōnstīpātīs | cōnstīpātīs |
| Ablativo | cōnstīpātō | cōnstīpātā | cōnstīpātō | cōnstīpātīs | cōnstīpātīs | cōnstīpātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de cōnstīpō.