oppugnatus
Latín editar
| oppugnātus | |
| clásico (AFI) | [ɔp.pʊŋˈnaː.tʊs] |
| rima | uɡ.na.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | oppugnātus | oppugnāta | oppugnātum | oppugnātī | oppugnātae | oppugnāta |
| Vocativo | oppugnāte | oppugnāta | oppugnātum | oppugnātī | oppugnātae | oppugnāta |
| Acusativo | oppugnātum | oppugnātam | oppugnātum | oppugnātōs | oppugnātās | oppugnāta |
| Genitivo | oppugnātī | oppugnātae | oppugnātī | oppugnātōrum | oppugnātārum | oppugnātōrum |
| Dativo | oppugnātō | oppugnātae | oppugnātō | oppugnātīs | oppugnātīs | oppugnātīs |
| Ablativo | oppugnātō | oppugnātā | oppugnātō | oppugnātīs | oppugnātīs | oppugnātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de oppugnō.