pacatior
Latín editar
| pācātior | |
| clásico (AFI) | [paːˈkaː.tɪ.ɔr] |
| rima | a.ti.or |
Etimología editar
Si puedes, incorpórala: ver cómo.
Adjetivo editar
3.ª declinación (de dos terminaciones, comparativos: -ior, -ius)
| ||||
| Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|
| Masculino Femenino |
Neutro | Masculino Femenino |
Neutro | |
| Nominativo | pācātior | pācātius | pācātiōrēs | pācātiōra |
| Vocativo | pācātior | pācātius | pācātiōrēs | pācātiōra |
| Acusativo | pācātiōrem | pācātius | pācātiōrēs | pācātiōra |
| Genitivo | pācātiōris | pācātiōris | pācātiōrum | pācātiōrum |
| Dativo | pācātiōrī | pācātiōrī | pācātiōribus | pācātiōribus |
| Ablativo | pācātiōre | pācātiōre | pācātiōribus | pācātiōribus |
- 1
- Comparativo de pācātus.