petitus
Latín editar
| petītus | |
| clásico (AFI) | [pɛˈtiː.tʊs] |
| rima | e.ti.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | petītus | petīta | petītum | petītī | petītae | petīta |
| Vocativo | petīte | petīta | petītum | petītī | petītae | petīta |
| Acusativo | petītum | petītam | petītum | petītōs | petītās | petīta |
| Genitivo | petītī | petītae | petītī | petītōrum | petītārum | petītōrum |
| Dativo | petītō | petītae | petītō | petītīs | petītīs | petītīs |
| Ablativo | petītō | petītā | petītō | petītīs | petītīs | petītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de petō.