tectus
Latín editar
| tēctus | |
| clásico (AFI) | [ˈte:k.tʊs] |
| rima | ek.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | tēctus | tēcta | tēctum | tēctī | tēctae | tēcta |
| Vocativo | tēcte | tēcta | tēctum | tēctī | tēctae | tēcta |
| Acusativo | tēctum | tēctam | tēctum | tēctōs | tēctās | tēcta |
| Genitivo | tēctī | tēctae | tēctī | tēctōrum | tēctārum | tēctōrum |
| Dativo | tēctō | tēctae | tēctō | tēctīs | tēctīs | tēctīs |
| Ablativo | tēctō | tēctā | tēctō | tēctīs | tēctīs | tēctīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de tegō.