donatus
Latín editar
dōnātus | |
clásico (AFI) | [doːˈnaː.tʊs] |
rima | o.na.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | dōnātus | dōnāta | dōnātum | dōnātī | dōnātae | dōnāta |
Vocativo | dōnāte | dōnāta | dōnātum | dōnātī | dōnātae | dōnāta |
Acusativo | dōnātum | dōnātam | dōnātum | dōnātōs | dōnātās | dōnāta |
Genitivo | dōnātī | dōnātae | dōnātī | dōnātōrum | dōnātārum | dōnātōrum |
Dativo | dōnātō | dōnātae | dōnātō | dōnātīs | dōnātīs | dōnātīs |
Ablativo | dōnātō | dōnātā | dōnātō | dōnātīs | dōnātīs | dōnātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de dōnō.