intritus
Latín editar
| intrītus | |
| clásico (AFI) | [ɪnˈtriː.tʊs] |
| rima | in.tri.tus |
Etimología editar
Del prefijo in-2 (no) y trītus (participio perfecto de terō, "frotar").1
Adjetivo editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | intrītus | intrīta | intrītum | intrītī | intrītae | intrīta |
| Vocativo | intrīte | intrīta | intrītum | intrītī | intrītae | intrīta |
| Acusativo | intrītum | intrītam | intrītum | intrītōs | intrītās | intrīta |
| Genitivo | intrītī | intrītae | intrītī | intrītōrum | intrītārum | intrītōrum |
| Dativo | intrītō | intrītae | intrītō | intrītīs | intrītīs | intrītīs |
| Ablativo | intrītō | intrītā | intrītō | intrītīs | intrītīs | intrītīs |
- b
- Transferido: Que no ha sido debilitado, que no ha perdido fuerzas.1
- Ejemplo: [...] eductis iis cohortibus quae praesidio castris relictae intritae ab labore erant, [...] Julio César (52 a. C.). «3.26.2», Commentarii de bello Gallico (Wikisource).
Forma flexiva editar
| intrītus | |
| clásico (AFI) | [ɪnˈtriː.tʊs] |
| rima | in.tri.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | intrītus | intrīta | intrītum | intrītī | intrītae | intrīta |
| Vocativo | intrīte | intrīta | intrītum | intrītī | intrītae | intrīta |
| Acusativo | intrītum | intrītam | intrītum | intrītōs | intrītās | intrīta |
| Genitivo | intrītī | intrītae | intrītī | intrītōrum | intrītārum | intrītōrum |
| Dativo | intrītō | intrītae | intrītō | intrītīs | intrītīs | intrītīs |
| Ablativo | intrītō | intrītā | intrītō | intrītīs | intrītīs | intrītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de interō1 ("desmenuzar").