monstratus
Latín editar
mōnstrātus | |
clásico (AFI) | [mɔnsˈtraː.tʊs] [mõːsˈtraː.tʊs] |
rima | on.stra.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | mōnstrātus | mōnstrāta | mōnstrātum | mōnstrātī | mōnstrātae | mōnstrāta |
Vocativo | mōnstrāte | mōnstrāta | mōnstrātum | mōnstrātī | mōnstrātae | mōnstrāta |
Acusativo | mōnstrātum | mōnstrātam | mōnstrātum | mōnstrātōs | mōnstrātās | mōnstrāta |
Genitivo | mōnstrātī | mōnstrātae | mōnstrātī | mōnstrātōrum | mōnstrātārum | mōnstrātōrum |
Dativo | mōnstrātō | mōnstrātae | mōnstrātō | mōnstrātīs | mōnstrātīs | mōnstrātīs |
Ablativo | mōnstrātō | mōnstrātā | mōnstrātō | mōnstrātīs | mōnstrātīs | mōnstrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de mōnstrō.