sortitus
| sortītus | |
| clásico (AFI) | [sɔrˈtiː.tʊs] |
| rima | or.ti.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | sortītus | sortīta | sortītum | sortītī | sortītae | sortīta |
| Vocativo | sortīte | sortīta | sortītum | sortītī | sortītae | sortīta |
| Acusativo | sortītum | sortītam | sortītum | sortītōs | sortītās | sortīta |
| Genitivo | sortītī | sortītae | sortītī | sortītōrum | sortītārum | sortītōrum |
| Dativo | sortītō | sortītae | sortītō | sortītīs | sortītīs | sortītīs |
| Ablativo | sortītō | sortītā | sortītō | sortītīs | sortītīs | sortītīs |
- 1
- Participio perfecto activo de sortior.[1]
- 2
- Participio perfecto pasivo de sortiō.[1]