notaria
| notāria | |
| clásico (AFI) | [nɔˈtaː.rɪ.a] |
| rima | a.ri.a |
Etimología
editarde notārius ("estenógrafo").
Sustantivo femenino
editar| Singular | Plural | |
|---|---|---|
| Nominativo | notāria | notāriae |
| Vocativo | notāria | notāriae |
| Acusativo | notāriam | notāriās |
| Genitivo | notāriae | notāriārum |
| Dativo | notāriae | notāriīs |
| Ablativo | notāriā | notāriīs |
Referencias y notas
editar- ↑ Georges, Heinrich (1913). "notaria (notarius I)". En: Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft