anticus
antīcus | |
clásico (AFI) | [anˈtiː.kʊs] |
rima | an.ti.kus |
Adjetivo
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | antīcus | antīca | antīcum | antīcī | antīcae | antīca |
Vocativo | antīce | antīca | antīcum | antīcī | antīcae | antīca |
Acusativo | antīcum | antīcam | antīcum | antīcōs | antīcās | antīca |
Genitivo | antīcī | antīcae | antīcī | antīcōrum | antīcārum | antīcōrum |
Dativo | antīcō | antīcae | antīcō | antīcīs | antīcīs | antīcīs |
Ablativo | antīcō | antīcā | antīcō | antīcīs | antīcīs | antīcīs |
- 1
- Variante de antīquus.