divinior

Latín

dīvīnior
clásico (AFI)	[diːˈwiː.nɪ.ɔr]
rima	u̯i.ni.or

Etimología

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Adjetivo

dīvīnior, dīvīnior, dīvīnius

3.ª declinación (de dos terminaciones, comparativos: -ior, -ius)
	Singular		Plural
	Masculino Femenino	Neutro	Masculino Femenino	Neutro
Nominativo	dīvīnior	dīvīnius	dīvīniōrēs	dīvīniōra
Vocativo	dīvīnior	dīvīnius	dīvīniōrēs	dīvīniōra
Acusativo	dīvīniōrem	dīvīnius	dīvīniōrēs	dīvīniōra
Genitivo	dīvīniōris	dīvīniōris	dīvīniōrum	dīvīniōrum
Dativo	dīvīniōrī	dīvīniōrī	dīvīniōribus	dīvīniōribus
Ablativo	dīvīniōre	dīvīniōre	dīvīniōribus	dīvīniōribus
Locativo	{{{25}}}	{{{26}}}	{{{27}}}	{{{28}}}

1

Comparativo de dīvīnus.