gnatus
gnātus | |
clásico (AFI) | gnātus [ˈŋnäːt̪ʊs̠] |
eclesiástico (AFI) | gnātus [ˈɲäːt̪us] |
variantes | nātus |
rima | aː.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | gnātus | gnāta | gnātum | gnātī | gnātae | gnāta |
Vocativo | gnāte | gnāta | gnātum | gnātī | gnātae | gnāta |
Acusativo | gnātum | gnātam | gnātum | gnātōs | gnātās | gnāta |
Genitivo | gnātī | gnātae | gnātī | gnātōrum | gnātārum | gnātōrum |
Dativo | gnātō | gnātae | gnātō | gnātīs | gnātīs | gnātīs |
Ablativo | gnātō | gnātā | gnātō | gnātīs | gnātīs | gnātīs |
- 1
- Variante arcaica de nātus.
Sustantivo masculino
editar2.ª declinación (-us)
| ||
Singular | Plural | |
---|---|---|
Nominativo | gnātus | gnātī |
Vocativo | gnāte | gnātī |
Acusativo | gnātum | gnātōs |
Genitivo | gnātī | gnātōrum |
Dativo | gnātō | gnātīs |
Ablativo | gnātō | gnātīs |
- 2
- Variante de nātus.
- Uso: anticuado