iracundus
iracundus | |
clásico (AFI) | [ɪräˈkʊn̪d̪ʊs̠] |
eclesiástico (AFI) | [iräˈkun̪d̪us] |
rima | un.dus |
Etimología
editarSi puedes, incorpórala: ver cómo.
Adjetivo
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | īrācundus | īrācunda | īrācundum | īrācundī | īrācundae | īrācunda |
Vocativo | īrācunde | īrācunda | īrācundum | īrācundī | īrācundae | īrācunda |
Acusativo | īrācundum | īrācundam | īrācundum | īrācundōs | īrācundās | īrācunda |
Genitivo | īrācundī | īrācundae | īrācundī | īrācundōrum | īrācundārum | īrācundōrum |
Dativo | īrācundō | īrācundae | īrācundō | īrācundīs | īrācundīs | īrācundīs |
Ablativo | īrācundō | īrācundā | īrācundō | īrācundīs | īrācundīs | īrācundīs |