iratior
īrātior | |
clásico (AFI) | [iːˈraː.tɪ.ɔr] |
rima | a.ti.or |
Etimología
editarSi puedes, incorpórala: ver cómo.
Adjetivo
editar3.ª declinación (de dos terminaciones, comparativos: -ior, -ius)
| ||||
Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|
Masculino Femenino |
Neutro | Masculino Femenino |
Neutro | |
Nominativo | īrātior | īrātius | īrātiōrēs | īrātiōra |
Vocativo | īrātior | īrātius | īrātiōrēs | īrātiōra |
Acusativo | īrātiōrem | īrātius | īrātiōrēs | īrātiōra |
Genitivo | īrātiōris | īrātiōris | īrātiōrum | īrātiōrum |
Dativo | īrātiōrī | īrātiōrī | īrātiōribus | īrātiōribus |
Ablativo | īrātiōre | īrātiōre | īrātiōribus | īrātiōribus |
Locativo | {{{25}}} | {{{26}}} | {{{27}}} | {{{28}}} |
- 1
- Comparativo de īrātus.