plenissimus
plēnissimus | |
clásico (AFI) | [pleːˈnɪs.sɪ.mʊs] |
rima | is.si.mus |
Etimología
editarDe plenus y el sufijo -issimus.
Adjetivo
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | plēnissimus | plēnissima | plēnissimum | plēnissimī | plēnissimae | plēnissima |
Vocativo | plēnissime | plēnissima | plēnissimum | plēnissimī | plēnissimae | plēnissima |
Acusativo | plēnissimum | plēnissimam | plēnissimum | plēnissimōs | plēnissimās | plēnissima |
Genitivo | plēnissimī | plēnissimae | plēnissimī | plēnissimōrum | plēnissimārum | plēnissimōrum |
Dativo | plēnissimō | plēnissimae | plēnissimō | plēnissimīs | plēnissimīs | plēnissimīs |
Ablativo | plēnissimō | plēnissimā | plēnissimō | plēnissimīs | plēnissimīs | plēnissimīs |
- 1
- Superlativo de plēnus.