plenissimus
LatínEditar
| plēnissimus | |
| Clásico (AFI): | [pleːˈnɪs.sɪ.mʊs] |
EtimologíaEditar
De plenus y el sufijo -issimus.
AdjetivoEditar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | plēnissimus | plēnissima | plēnissimum | plēnissimī | plēnissimae | plēnissima |
| Vocativo | plēnissime | plēnissima | plēnissimum | plēnissimī | plēnissimae | plēnissima |
| Acusativo | plēnissimum | plēnissimam | plēnissimum | plēnissimōs | plēnissimās | plēnissima |
| Genitivo | plēnissimī | plēnissimae | plēnissimī | plēnissimōrum | plēnissimārum | plēnissimōrum |
| Dativo | plēnissimō | plēnissimae | plēnissimō | plēnissimīs | plēnissimīs | plēnissimīs |
| Ablativo | plēnissimō | plēnissimā | plēnissimō | plēnissimīs | plēnissimīs | plēnissimīs |
- 1
- Superlativo de plēnus.