serenitas

Latín

serēnitās
clásico (AFI)	[sɛˈreː.nɪ.taːs]
rima	e.ni.tas

Etimología

De serēnus ("sereno") y el sufijo tās.^[1]

Sustantivo femenino

*serēnitās, serēnitātis*
	Singular	Plural
3.ª declinación (m/f consonante)
Nominativo	serēnitās	serēnitātēs
Vocativo	serēnitās	serēnitātēs
Acusativo	serēnitātem	serēnitātēs
Genitivo	serēnitātis	serēnitātum
Dativo	serēnitātī	serēnitātibus
Ablativo	serēnitāte	serēnitātibus

1: Claridad (del aire o del cielo), serenidad, cielo despejado, buen tiempo.^[1]

2

Condición o circunstancia favorable.

Uso: figurado.^[1]

Referencias y notas

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.

Obtenido de «https://es.wiktionary.org/w/index.php?title=serenitas&oldid=4633674»