abnegatus
| abnegātus | |
| clásico (AFI) | [ab.nɛˈgaː.tʊs] |
| rima | e.ɡa.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | abnegātus | abnegāta | abnegātum | abnegātī | abnegātae | abnegāta |
| Vocativo | abnegāte | abnegāta | abnegātum | abnegātī | abnegātae | abnegāta |
| Acusativo | abnegātum | abnegātam | abnegātum | abnegātōs | abnegātās | abnegāta |
| Genitivo | abnegātī | abnegātae | abnegātī | abnegātōrum | abnegātārum | abnegātōrum |
| Dativo | abnegātō | abnegātae | abnegātō | abnegātīs | abnegātīs | abnegātīs |
| Ablativo | abnegātō | abnegātā | abnegātō | abnegātīs | abnegātīs | abnegātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de abnegō.