acclamatus
| acclāmātus | |
| clásico (AFI) | [ak.klaːˈmaː.tʊs] |
| rima | a.ma.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | acclāmātus | acclāmāta | acclāmātum | acclāmātī | acclāmātae | acclāmāta |
| Vocativo | acclāmāte | acclāmāta | acclāmātum | acclāmātī | acclāmātae | acclāmāta |
| Acusativo | acclāmātum | acclāmātam | acclāmātum | acclāmātōs | acclāmātās | acclāmāta |
| Genitivo | acclāmātī | acclāmātae | acclāmātī | acclāmātōrum | acclāmātārum | acclāmātōrum |
| Dativo | acclāmātō | acclāmātae | acclāmātō | acclāmātīs | acclāmātīs | acclāmātīs |
| Ablativo | acclāmātō | acclāmātā | acclāmātō | acclāmātīs | acclāmātīs | acclāmātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de acclāmō.