adpugnatus
| adpugnātus | |
| clásico (AFI) | [at.pʊŋˈnaː.tʊs] [ap.pʊŋˈnaː.tʊs] |
| rima | uɡ.na.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | adpugnātus | adpugnāta | adpugnātum | adpugnātī | adpugnātae | adpugnāta |
| Vocativo | adpugnāte | adpugnāta | adpugnātum | adpugnātī | adpugnātae | adpugnāta |
| Acusativo | adpugnātum | adpugnātam | adpugnātum | adpugnātōs | adpugnātās | adpugnāta |
| Genitivo | adpugnātī | adpugnātae | adpugnātī | adpugnātōrum | adpugnātārum | adpugnātōrum |
| Dativo | adpugnātō | adpugnātae | adpugnātō | adpugnātīs | adpugnātīs | adpugnātīs |
| Ablativo | adpugnātō | adpugnātā | adpugnātō | adpugnātīs | adpugnātīs | adpugnātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de adpugnō.