allatus
LatínEditar
| allātus | |
| Clásico (AFI): | [alˈlaː.tʊs] |
Forma verbalEditar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | allātus | allāta | allātum | allātī | allātae | allāta |
| Vocativo | allāte | allāta | allātum | allātī | allātae | allāta |
| Acusativo | allātum | allātam | allātum | allātōs | allātās | allāta |
| Genitivo | allātī | allātae | allātī | allātōrum | allātārum | allātōrum |
| Dativo | allātō | allātae | allātō | allātīs | allātīs | allātīs |
| Ablativo | allātō | allātā | allātō | allātīs | allātīs | allātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de afferō.