antelatus
| antelātus | |
| clásico (AFI) | [an.tɛˈlaː.tʊs] |
| rima | e.la.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | antelātus | antelāta | antelātum | antelātī | antelātae | antelāta |
| Vocativo | antelāte | antelāta | antelātum | antelātī | antelātae | antelāta |
| Acusativo | antelātum | antelātam | antelātum | antelātōs | antelātās | antelāta |
| Genitivo | antelātī | antelātae | antelātī | antelātōrum | antelātārum | antelātōrum |
| Dativo | antelātō | antelātae | antelātō | antelātīs | antelātīs | antelātīs |
| Ablativo | antelātō | antelātā | antelātō | antelātīs | antelātīs | antelātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de anteferō.