aspiratus
aspīrātus | |
clásico (AFI) | [as.piːˈraː.tʊs] |
rima | i.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | aspīrātus | aspīrāta | aspīrātum | aspīrātī | aspīrātae | aspīrāta |
Vocativo | aspīrāte | aspīrāta | aspīrātum | aspīrātī | aspīrātae | aspīrāta |
Acusativo | aspīrātum | aspīrātam | aspīrātum | aspīrātōs | aspīrātās | aspīrāta |
Genitivo | aspīrātī | aspīrātae | aspīrātī | aspīrātōrum | aspīrātārum | aspīrātōrum |
Dativo | aspīrātō | aspīrātae | aspīrātō | aspīrātīs | aspīrātīs | aspīrātīs |
Ablativo | aspīrātō | aspīrātā | aspīrātō | aspīrātīs | aspīrātīs | aspīrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de aspīrō.