auditus
| audītus | |
| clásico (AFI) | audītus [äu̯ˈd̪iːt̪ʊs̠] |
| eclesiástico (AFI) | audītus [äu̯ˈd̪iːt̪us] |
| rima | iː.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | audītus | audīta | audītum | audītī | audītae | audīta |
| Vocativo | audīte | audīta | audītum | audītī | audītae | audīta |
| Acusativo | audītum | audītam | audītum | audītōs | audītās | audīta |
| Genitivo | audītī | audītae | audītī | audītōrum | audītārum | audītōrum |
| Dativo | audītō | audītae | audītō | audītīs | audītīs | audītīs |
| Ablativo | audītō | audītā | audītō | audītīs | audītīs | audītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de audiō.