basiatus
bāsiātus | |
clásico (AFI) | [ba.sɪˈaː.tʊs] |
rima | i.a.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | bāsiātus | bāsiāta | bāsiātum | bāsiātī | bāsiātae | bāsiāta |
Vocativo | bāsiāte | bāsiāta | bāsiātum | bāsiātī | bāsiātae | bāsiāta |
Acusativo | bāsiātum | bāsiātam | bāsiātum | bāsiātōs | bāsiātās | bāsiāta |
Genitivo | bāsiātī | bāsiātae | bāsiātī | bāsiātōrum | bāsiātārum | bāsiātōrum |
Dativo | bāsiātō | bāsiātae | bāsiātō | bāsiātīs | bāsiātīs | bāsiātīs |
Ablativo | bāsiātō | bāsiātā | bāsiātō | bāsiātīs | bāsiātīs | bāsiātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de bāsiō.