cantatus
Latín editar
| cantātus | |
| clásico (AFI) | [kanˈtaː.tʊs] |
| rima | an.ta.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | cantātus | cantāta | cantātum | cantātī | cantātae | cantāta |
| Vocativo | cantāte | cantāta | cantātum | cantātī | cantātae | cantāta |
| Acusativo | cantātum | cantātam | cantātum | cantātōs | cantātās | cantāta |
| Genitivo | cantātī | cantātae | cantātī | cantātōrum | cantātārum | cantātōrum |
| Dativo | cantātō | cantātae | cantātō | cantātīs | cantātīs | cantātīs |
| Ablativo | cantātō | cantātā | cantātō | cantātīs | cantātīs | cantātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de cantō.