catenatus
catēnātus | |
clásico (AFI) | [ka.teːˈnaː.tʊs] |
rima | e.na.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | catēnātus | catēnāta | catēnātum | catēnātī | catēnātae | catēnāta |
Vocativo | catēnāte | catēnāta | catēnātum | catēnātī | catēnātae | catēnāta |
Acusativo | catēnātum | catēnātam | catēnātum | catēnātōs | catēnātās | catēnāta |
Genitivo | catēnātī | catēnātae | catēnātī | catēnātōrum | catēnātārum | catēnātōrum |
Dativo | catēnātō | catēnātae | catēnātō | catēnātīs | catēnātīs | catēnātīs |
Ablativo | catēnātō | catēnātā | catēnātō | catēnātīs | catēnātīs | catēnātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de catēnō.