celeratus
Latín editar
| celerātus | |
| clásico (AFI) | [kɛ.lɛˈraː.tʊs] |
| rima | e.ra.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | celerātus | celerāta | celerātum | celerātī | celerātae | celerāta |
| Vocativo | celerāte | celerāta | celerātum | celerātī | celerātae | celerāta |
| Acusativo | celerātum | celerātam | celerātum | celerātōs | celerātās | celerāta |
| Genitivo | celerātī | celerātae | celerātī | celerātōrum | celerātārum | celerātōrum |
| Dativo | celerātō | celerātae | celerātō | celerātīs | celerātīs | celerātīs |
| Ablativo | celerātō | celerātā | celerātō | celerātīs | celerātīs | celerātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de celerō.