circumlatus
Latín editar
| circumlātus | |
| clásico (AFI) | [kɪr.kʊmˈlaː.tʊs] |
| rima | um.la.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | circumlātus | circumlāta | circumlātum | circumlātī | circumlātae | circumlāta |
| Vocativo | circumlāte | circumlāta | circumlātum | circumlātī | circumlātae | circumlāta |
| Acusativo | circumlātum | circumlātam | circumlātum | circumlātōs | circumlātās | circumlāta |
| Genitivo | circumlātī | circumlātae | circumlātī | circumlātōrum | circumlātārum | circumlātōrum |
| Dativo | circumlātō | circumlātae | circumlātō | circumlātīs | circumlātīs | circumlātīs |
| Ablativo | circumlātō | circumlātā | circumlātō | circumlātīs | circumlātīs | circumlātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de circumferō.