cribratus
crībrātus | |
clásico (AFI) | [kriːbˈraː.tʊs] [kriːˈbraː.tʊs] |
rima | i.bra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | crībrātus | crībrāta | crībrātum | crībrātī | crībrātae | crībrāta |
Vocativo | crībrāte | crībrāta | crībrātum | crībrātī | crībrātae | crībrāta |
Acusativo | crībrātum | crībrātam | crībrātum | crībrātōs | crībrātās | crībrāta |
Genitivo | crībrātī | crībrātae | crībrātī | crībrātōrum | crībrātārum | crībrātōrum |
Dativo | crībrātō | crībrātae | crībrātō | crībrātīs | crībrātīs | crībrātīs |
Ablativo | crībrātō | crībrātā | crībrātō | crībrātīs | crībrātīs | crībrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de crībrō.