custoditus
custōdītus | |
clásico (AFI) | [kʊs.toːˈdiː.tʊs] |
rima | o.di.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | custōdītus | custōdīta | custōdītum | custōdītī | custōdītae | custōdīta |
Vocativo | custōdīte | custōdīta | custōdītum | custōdītī | custōdītae | custōdīta |
Acusativo | custōdītum | custōdītam | custōdītum | custōdītōs | custōdītās | custōdīta |
Genitivo | custōdītī | custōdītae | custōdītī | custōdītōrum | custōdītārum | custōdītōrum |
Dativo | custōdītō | custōdītae | custōdītō | custōdītīs | custōdītīs | custōdītīs |
Ablativo | custōdītō | custōdītā | custōdītō | custōdītīs | custōdītīs | custōdītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de custōdiō.