delatus
dēlātus | |
clásico (AFI) | [deːˈlaː.tʊs] |
rima | e.la.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | dēlātus | dēlāta | dēlātum | dēlātī | dēlātae | dēlāta |
Vocativo | dēlāte | dēlāta | dēlātum | dēlātī | dēlātae | dēlāta |
Acusativo | dēlātum | dēlātam | dēlātum | dēlātōs | dēlātās | dēlāta |
Genitivo | dēlātī | dēlātae | dēlātī | dēlātōrum | dēlātārum | dēlātōrum |
Dativo | dēlātō | dēlātae | dēlātō | dēlātīs | dēlātīs | dēlātīs |
Ablativo | dēlātō | dēlātā | dēlātō | dēlātīs | dēlātīs | dēlātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de dēferō.