deletus
| dēlētus | |
| clásico (AFI) | [deːˈleː.tʊs] |
| rima | e.le.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | dēlētus | dēlēta | dēlētum | dēlētī | dēlētae | dēlēta |
| Vocativo | dēlēte | dēlēta | dēlētum | dēlētī | dēlētae | dēlēta |
| Acusativo | dēlētum | dēlētam | dēlētum | dēlētōs | dēlētās | dēlēta |
| Genitivo | dēlētī | dēlētae | dēlētī | dēlētōrum | dēlētārum | dēlētōrum |
| Dativo | dēlētō | dēlētae | dēlētō | dēlētīs | dēlētīs | dēlētīs |
| Ablativo | dēlētō | dēlētā | dēlētō | dēlētīs | dēlētīs | dēlētīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de dēleō.