desperatus
dēspērātus | |
clásico (AFI) | [deːs.peːˈraː.tʊs] |
rima | e.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | dēspērātus | dēspērāta | dēspērātum | dēspērātī | dēspērātae | dēspērāta |
Vocativo | dēspērāte | dēspērāta | dēspērātum | dēspērātī | dēspērātae | dēspērāta |
Acusativo | dēspērātum | dēspērātam | dēspērātum | dēspērātōs | dēspērātās | dēspērāta |
Genitivo | dēspērātī | dēspērātae | dēspērātī | dēspērātōrum | dēspērātārum | dēspērātōrum |
Dativo | dēspērātō | dēspērātae | dēspērātō | dēspērātīs | dēspērātīs | dēspērātīs |
Ablativo | dēspērātō | dēspērātā | dēspērātō | dēspērātīs | dēspērātīs | dēspērātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de dēspērō.