dubitatus
Latín editar
| dubitātus | |
| clásico (AFI) | [dʊ.bɪˈtaː.tʊs] |
| rima | i.ta.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | dubitātus | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta |
| Vocativo | dubitāte | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta |
| Acusativo | dubitātum | dubitātam | dubitātum | dubitātōs | dubitātās | dubitāta |
| Genitivo | dubitātī | dubitātae | dubitātī | dubitātōrum | dubitātārum | dubitātōrum |
| Dativo | dubitātō | dubitātae | dubitātō | dubitātīs | dubitātīs | dubitātīs |
| Ablativo | dubitātō | dubitātā | dubitātō | dubitātīs | dubitātīs | dubitātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de dubitō.