gloriatus
glōriātus | |
clásico (AFI) | [gloː.rɪˈa:.tʊs] |
rima | i.a.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | glōriātus | glōriāta | glōriātum | glōriātī | glōriātae | glōriāta |
Vocativo | glōriāte | glōriāta | glōriātum | glōriātī | glōriātae | glōriāta |
Acusativo | glōriātum | glōriātam | glōriātum | glōriātōs | glōriātās | glōriāta |
Genitivo | glōriātī | glōriātae | glōriātī | glōriātōrum | glōriātārum | glōriātōrum |
Dativo | glōriātō | glōriātae | glōriātō | glōriātīs | glōriātīs | glōriātīs |
Ablativo | glōriātō | glōriātā | glōriātō | glōriātīs | glōriātīs | glōriātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de glōrior.