habitatus
| habitātus | |
| clásico (AFI) | [ha.bɪˈtaː.tʊs] |
| rima | i.ta.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | habitātus | habitāta | habitātum | habitātī | habitātae | habitāta |
| Vocativo | habitāte | habitāta | habitātum | habitātī | habitātae | habitāta |
| Acusativo | habitātum | habitātam | habitātum | habitātōs | habitātās | habitāta |
| Genitivo | habitātī | habitātae | habitātī | habitātōrum | habitātārum | habitātōrum |
| Dativo | habitātō | habitātae | habitātō | habitātīs | habitātīs | habitātīs |
| Ablativo | habitātō | habitātā | habitātō | habitātīs | habitātīs | habitātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de habitō.