intratus
intrātus | |
clásico (AFI) | [ɪnˈtraː.tʊs] |
rima | in.tra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | intrātus | intrāta | intrātum | intrātī | intrātae | intrāta |
Vocativo | intrāte | intrāta | intrātum | intrātī | intrātae | intrāta |
Acusativo | intrātum | intrātam | intrātum | intrātōs | intrātās | intrāta |
Genitivo | intrātī | intrātae | intrātī | intrātōrum | intrātārum | intrātōrum |
Dativo | intrātō | intrātae | intrātō | intrātīs | intrātīs | intrātīs |
Ablativo | intrātō | intrātā | intrātō | intrātīs | intrātīs | intrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de intrō.