introlatus
intrōlātus | |
clásico (AFI) | [ɪn.troːˈlaː.tʊs] |
rima | o.la.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | intrōlātus | intrōlāta | intrōlātum | intrōlātī | intrōlātae | intrōlāta |
Vocativo | intrōlāte | intrōlāta | intrōlātum | intrōlātī | intrōlātae | intrōlāta |
Acusativo | intrōlātum | intrōlātam | intrōlātum | intrōlātōs | intrōlātās | intrōlāta |
Genitivo | intrōlātī | intrōlātae | intrōlātī | intrōlātōrum | intrōlātārum | intrōlātōrum |
Dativo | intrōlātō | intrōlātae | intrōlātō | intrōlātīs | intrōlātīs | intrōlātīs |
Ablativo | intrōlātō | intrōlātā | intrōlātō | intrōlātīs | intrōlātīs | intrōlātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de intrōferō.