laboratus
labōrātus | |
clásico (AFI) | [la.boːˈraː.tʊs] |
rima | o.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | labōrātus | labōrāta | labōrātum | labōrātī | labōrātae | labōrāta |
Vocativo | labōrāte | labōrāta | labōrātum | labōrātī | labōrātae | labōrāta |
Acusativo | labōrātum | labōrātam | labōrātum | labōrātōs | labōrātās | labōrāta |
Genitivo | labōrātī | labōrātae | labōrātī | labōrātōrum | labōrātārum | labōrātōrum |
Dativo | labōrātō | labōrātae | labōrātō | labōrātīs | labōrātīs | labōrātīs |
Ablativo | labōrātō | labōrātā | labōrātō | labōrātīs | labōrātīs | labōrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de labōrō.