liberatus
līberātus | |
clásico (AFI) | [liː.bɛˈraː.tʊs] |
rima | e.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | līberātus | līberāta | līberātum | līberātī | līberātae | līberāta |
Vocativo | līberāte | līberāta | līberātum | līberātī | līberātae | līberāta |
Acusativo | līberātum | līberātam | līberātum | līberātōs | līberātās | līberāta |
Genitivo | līberātī | līberātae | līberātī | līberātōrum | līberātārum | līberātōrum |
Dativo | līberātō | līberātae | līberātō | līberātīs | līberātīs | līberātīs |
Ablativo | līberātō | līberātā | līberātō | līberātīs | līberātīs | līberātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de līberō.