miratus
mīrātus | |
clásico (AFI) | [miːˈra:.tʊs] |
rima | i.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | mīrātus | mīrāta | mīrātum | mīrātī | mīrātae | mīrāta |
Vocativo | mīrāte | mīrāta | mīrātum | mīrātī | mīrātae | mīrāta |
Acusativo | mīrātum | mīrātam | mīrātum | mīrātōs | mīrātās | mīrāta |
Genitivo | mīrātī | mīrātae | mīrātī | mīrātōrum | mīrātārum | mīrātōrum |
Dativo | mīrātō | mīrātae | mīrātō | mīrātīs | mīrātīs | mīrātīs |
Ablativo | mīrātō | mīrātā | mīrātō | mīrātīs | mīrātīs | mīrātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de mīror.