novatus
| novātus | |
| clásico (AFI) | [nɔˈwaː.tʊs] |
| rima | o.u̯a.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | novātus | novāta | novātum | novātī | novātae | novāta |
| Vocativo | novāte | novāta | novātum | novātī | novātae | novāta |
| Acusativo | novātum | novātam | novātum | novātōs | novātās | novāta |
| Genitivo | novātī | novātae | novātī | novātōrum | novātārum | novātōrum |
| Dativo | novātō | novātae | novātō | novātīs | novātīs | novātīs |
| Ablativo | novātō | novātā | novātō | novātīs | novātīs | novātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de novō.