oblatus
oblātus | |
clásico (AFI) | [ɔbˈlaː.tʊs] [ɔˈblaː.tʊs] |
rima | ob.la.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | oblātus | oblāta | oblātum | oblātī | oblātae | oblāta |
Vocativo | oblāte | oblāta | oblātum | oblātī | oblātae | oblāta |
Acusativo | oblātum | oblātam | oblātum | oblātōs | oblātās | oblāta |
Genitivo | oblātī | oblātae | oblātī | oblātōrum | oblātārum | oblātōrum |
Dativo | oblātō | oblātae | oblātō | oblātīs | oblātīs | oblātīs |
Ablativo | oblātō | oblātā | oblātō | oblātīs | oblātīs | oblātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de offerō.