oscitatus
Latín editar
| ōscitātus | |
| clásico (AFI) | [oːs.kɪˈta:.tʊs] |
| rima | i.ta.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | ōscitātus | ōscitāta | ōscitātum | ōscitātī | ōscitātae | ōscitāta |
| Vocativo | ōscitāte | ōscitāta | ōscitātum | ōscitātī | ōscitātae | ōscitāta |
| Acusativo | ōscitātum | ōscitātam | ōscitātum | ōscitātōs | ōscitātās | ōscitāta |
| Genitivo | ōscitātī | ōscitātae | ōscitātī | ōscitātōrum | ōscitātārum | ōscitātōrum |
| Dativo | ōscitātō | ōscitātae | ōscitātō | ōscitātīs | ōscitātīs | ōscitātīs |
| Ablativo | ōscitātō | ōscitātā | ōscitātō | ōscitātīs | ōscitātīs | ōscitātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de ōscitor.