pacificatus
pācificātus | |
clásico (AFI) | [paː.kɪ.fɪˈka:.tʊs] |
rima | i.ka.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | pācificātus | pācificāta | pācificātum | pācificātī | pācificātae | pācificāta |
Vocativo | pācificāte | pācificāta | pācificātum | pācificātī | pācificātae | pācificāta |
Acusativo | pācificātum | pācificātam | pācificātum | pācificātōs | pācificātās | pācificāta |
Genitivo | pācificātī | pācificātae | pācificātī | pācificātōrum | pācificātārum | pācificātōrum |
Dativo | pācificātō | pācificātae | pācificātō | pācificātīs | pācificātīs | pācificātīs |
Ablativo | pācificātō | pācificātā | pācificātō | pācificātīs | pācificātīs | pācificātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de pācificō.
- 2
- Participio perfecto activo de pācificor.