potitus
Latín editar
| potītus | |
| clásico (AFI) | [pɔˈti:.tʊs] |
| rima | o.ti.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | potītus | potīta | potītum | potītī | potītae | potīta |
| Vocativo | potīte | potīta | potītum | potītī | potītae | potīta |
| Acusativo | potītum | potītam | potītum | potītōs | potītās | potīta |
| Genitivo | potītī | potītae | potītī | potītōrum | potītārum | potītōrum |
| Dativo | potītō | potītae | potītō | potītīs | potītīs | potītīs |
| Ablativo | potītō | potītā | potītō | potītīs | potītīs | potītīs |
- 1
- Participio perfecto activo de potior.