praelatus
| praelātus | |
| clásico (AFI) | [praɪˈlaː.tʊs] |
| grafías alternativas | prælātus |
| rima | ae̯.la.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | praelātus | praelāta | praelātum | praelātī | praelātae | praelāta |
| Vocativo | praelāte | praelāta | praelātum | praelātī | praelātae | praelāta |
| Acusativo | praelātum | praelātam | praelātum | praelātōs | praelātās | praelāta |
| Genitivo | praelātī | praelātae | praelātī | praelātōrum | praelātārum | praelātōrum |
| Dativo | praelātō | praelātae | praelātō | praelātīs | praelātīs | praelātīs |
| Ablativo | praelātō | praelātā | praelātō | praelātīs | praelātīs | praelātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de praeferō.