purgatus
Latín editar
purgātus | |
clásico (AFI) | [pʊrˈgaː.tʊs] |
rima | ur.ɡa.tus |
Forma verbal editar
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | purgātus | purgāta | purgātum | purgātī | purgātae | purgāta |
Vocativo | purgāte | purgāta | purgātum | purgātī | purgātae | purgāta |
Acusativo | purgātum | purgātam | purgātum | purgātōs | purgātās | purgāta |
Genitivo | purgātī | purgātae | purgātī | purgātōrum | purgātārum | purgātōrum |
Dativo | purgātō | purgātae | purgātō | purgātīs | purgātīs | purgātīs |
Ablativo | purgātō | purgātā | purgātō | purgātīs | purgātīs | purgātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de purgō.