respiratus
respīrātus | |
clásico (AFI) | [rɛs̠ˈpɪrät̪ʊs̠] |
eclesiástico (AFI) | [resˈpiːrät̪us] |
rima | i.ra.tus |
Etimología
editarDe respīrāre y el sufijo ātus.
Adjetivo
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | respīrātus | respīrāta | respīrātum | respīrātī | respīrātae | respīrāta |
Vocativo | respīrāte | respīrāta | respīrātum | respīrātī | respīrātae | respīrāta |
Acusativo | respīrātum | respīrātam | respīrātum | respīrātōs | respīrātās | respīrāta |
Genitivo | respīrātī | respīrātae | respīrātī | respīrātōrum | respīrātārum | respīrātōrum |
Dativo | respīrātō | respīrātae | respīrātō | respīrātīs | respīrātīs | respīrātīs |
Ablativo | respīrātō | respīrātā | respīrātō | respīrātīs | respīrātīs | respīrātīs |
- 1
- Respirado.